Sabiedriskais transports

sabiedriskais transports

Šobrīd vēl aizvien daudzi cilvēki ikdiena izmanto sabiedriskā transporta pakalpojumus. Mazāka mēroga pilsētās tie ir autobusi vai mikroautobusi; lielpilsētās papildus tiek ieviesti trolejbusi, tramvaji, cituviet arī metro. Tie pārvadā no punkta A uz punktu B pa noteiktu maršrutu, noteiktā laikā. Cenu nosaka katra pilsēta un pārvadāšanas firma. Cenas sabiedriskajos transportos svārstās no 0,50 eiro līdz pat 2.00 eiro – tāpēc dažreiz ir jāizvērtē, kas būs izdevīgāk, braukt ar savu mašīnu (ja tāda ir) un velosipēdu, vai izmantot sabiedrisko transportu. Ik gadu, uz lielākajiem valsts svētkiem pārvadāšanas firmas izveido akciju, braukt ar sabiedrisko transportu par brīvu. Ir gan plusi gan mīnusi – protams, naudas ekonomija ir pluss, taču transporti ir tik pārpildīti, ka visbiežāk trūkst gaisa un labāka izvēle šķiet ir iet kājām.

Pēc nogurdinošas darba dienas ir patīkamāk, ja tomēr nav pašam jāstūrē un, ka kāds aizved mājās. Autobusā var nedaudz atpūsties un sakārtot domas par padarīto. Tāpat arī no rītiem neliekas pārāk vilinoši pusaizmigušam sēsties pie stūres. Var tikai ielikt austiņas ausīs, uzslēgt mierīgu mūziku un gaidīt savu pieturu. Ņemot vērā sastrēgumus, kas vienmēr rodas darba dienu beigās, ir labi, ja pašam nav jāstāv garā mašīnu izveidotā rindā. Autobuss ir tā mierīgā vieta, kur var paklausīties rīta mūziku, un nav jādomā par riska situācijām, kuras var veidoties, ja 100% nepievērš uzmanību ceļam un apkārtējām mašīnām. Protams, dziedāt gan nevajadzētu autobusā, jo, visticamāk, apkārt vēl kāds sēdēs. Kā mīnuss sabiedriskajam transportam ir cilvēku pūlis, kas vienlaicīgi vēlas braukt tieši ar konkrēto autobusu. Spiesties, vai pat stāvēt kājās visu ceļu nebūs patīkamākais brauciens no agra rīta. Pārvadāšanas firmas mēģina risināt šo situāciju, ieviešot ietilpīgākos transporta līdzekļus saspringtākās dienas stundās, un vakarpusē izbraucot tikai ar mazākas ietilpības mikroautobusiem.

Lai nokļūtu kādā vietā pēc iespējas ātrāk, visbiežāk sabiedriskais transports nebūs īstā izvēle. Cilvēku labklājībai, tiek ieviestas daudz pieturvietas un maršruti uztaisīti garāki, lai katrs cilvēks nokļūt maksimāli sev vajadzīgā vietā. Tāpēc, iekļaujot maršrutā daudz pieturas, braukšanas laiks krietni saildzinās. Tāpat kā jau visiem transportiem, uz ceļa vienmēr ir iespēja, ka kaut kas atgadīsies. It sevišķi ziemas apstākļos, ja ceļi nav tīrīti, transports var kavēties. Lielajās pilsētās satiksmes plūsma ir tik liela, ka sabiedriska transporta kavēšana vienmēr ir jāapzinās, un uz norunātām tikšanās vietām ir jāizbrauc krietni ātrāk. Cilvēkiem, kuriem nepatīk kavēt, būtu drošāk braukt ar savu automašīnu, taču jārēķinās, ka ne visur pilsētā var nolikt mašīnu. It sevišķi, ja neesi vietējā pilsētā, un neesi pārliecināts, ka būs kur atstāt mašīnu, labāk ir izmantot sabiedrisko transportu. Tas ietaupīs laiku un naudu, kamēr jūs meklējat pieturvietu, riņķojot pa kvartālu, vai beigās atstājat vietā, kur nedrīkst.

Sabiedriskā transporta līdzekļus arvien cenšas pilnveidot, lai tie būtu modernāki un arī drošāki. Tiek ieviestas specializētas vietas invalīdu ratiņkrēslu lietotājiem – ir vieta kur nostiprināt ratus, un pašam piesprādzēties. Tāpat ir arī izvelkama grīda, kas savieno autobusu ar trotuāru. Durvju atvēršanas poga šajās vietās ir ierīkota zemāk, tādā līmenī, lai cilvēks tiktu klāt. Arī māmiņām ar bērnu ratiem ir vieta, kur nostiprināt ratus. Ir iespēja nobraukt pa tādu pašu izvelkamo grīdu. Ir ieviestas izkāpšanas pogas, kas brīdina vadītāju, ka pasažieris vēlas izkāpt nākošajā pieturā. Tas ir lietderīgi brīžos, kad transports ir “piebāzts” un vadītājs nevar redzēt, vai kāds vēlas izkāpt. Pēdējās ziņās tiek teikts, ka ierīkos video novērošanas kameras sabiedriskajos transportos, lai padarītu braucienu drošāku.

Pastāv daudzi stereotipi, kāpēc cilvēki vairs nebrauc ar sabiedrisko transportu: tas nav pārāk “stilīgi”; ar sabiedrisko brauc tikai vecāka gada gājuma cilvēki; ja brauc ar sabiedrisko transportu, tad nevar atļauties savu mašīnu. Katram ir sava brīva izvēle rīkoties konkrētā situācijā, kā šķiet vispareizāk vai ekonomiskāk.